Search results for "parastā priede"
showing 6 items of 6 documents
Parastās priedes audzes vecuma struktūra un atjaunošanās dinamika uz Skaista ezera salām Cenas tīrelī
2019
Dabisko purva ekosistēmu atjaunošanas ietvaros 2006. gadā Cenas tīrelī veikta dambju sistēmas izbūve uz meliorācijas grāvjiem, kas būtiski ietekmēja purva hidroloģiskos un ekoloģiskos apstākļus. Par darba mērķi izvirzīts noskaidrot parastās priedes audžu vecuma struktūru un atjaunošanās dinamiku pēc dambju izbūves uz divām Skaista ezera salām.Izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji, jo 2006. gadā uz meliorācijas grāvju sistēmas izbūvēto dambju rezultātā paaugstinātais ūdens līmenis ir negatīvi ietekmējis uz Skaista ezera augošo parasto priežu audžu struktūras.
Parastās priedes Pinus sylvestris gadskārtu platumu un blīvumu kā klimata indikatoru salīdzinājums
2015
Bakalaura darbs „Parastās priedes Pinus sylvestris gadskārtu platumu un blīvumu kā klimata indikatoru salīdzinājums” izstrādāts Latvijas Universitātes Ekoloģijas un Botānikas katedrā laika posmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada maijam. Pētījumā apskatīts parastās priedes gadskārtas blīvums un gadskārtas platums kā klimatisko apstākļu raksturojoši rādītāji. Gadskārtas platuma un blīvuma dati iegūti ar Rinntech Lignostation Wood Surface Scanner. Gadskārtas platums ar gadskārtas blīvumu neuzrādīja būtisku saistību. Gadskārtas platuma parametri uzrādīja labākas saistības ar mēnešu vidējo temperatūru nekā ar nokrišņu daudzumu. Gadskārtas blīvuma parametri uzrādīja vienlīdz labu saistību ar …
Lielās pergamentsēnes sastopamība komerciāli apstrādātos skujkoku celmos
2019
Pētījumā analizēta lielās pergamentsēnes (Phlebiopsis gigantea) augu aizsardzības līdzekļa “Rotstop” un vietējās lielās pergamentsēnes populāciju sastopamība parastās egles un parastās priedes celmos vismaz 90 dienas pēc to apstrādes ar “Rotstop”. Pētījumā analizētais materiāls ievāks 30 komerciāli izstrādātās mežaudzēs. No 205 egles un 72 priedes celmiem iegūtām koksnes ripām izdalīti 660 lielās pergamentsēnes izolāti. Tika pārbaudīts, vai izolāti ir somatiski saderīgi ar “Rotstop” sastāvā esošo lielās pergamentsēnes izolātu. No komerciāli apstrādātiem celmiem biežāk tika izdalīts “Rotstop” (502 jeb 76,6% izdalītie izolāti), salīdzinot ar vietējām lielās pergamentsēnes populācijām (158 jeb…
Koksnes staru veidošanās parastajā priedē Pinus sylvestris Tomē lāna briestaudzē
2020
Parastā priede ir pasaulē visplašāk izplatītākā un ekonomiski nozīmīga skujkoku suga. Tā veido biomasas pieaugumu, izmantojot pašreizējos asimilātus, tomēr tās augšanai tiek izmantotas arī iepriekš izveidotās rezerves, kas noglabātas koksnes staru veidā. Mainīgos vides, īpaši ekstrēmos apstākļos mainās arī uzkrāto rezervju daudzums, kas var ietekmēt biomasas pieaugumu nākotnē. Koksnes staru izmēri atspoguļo uzkrāto rezervju daudzumu koksnē un pēc tā var spriest par koku reakciju uz meteoroloģiskajiem faktoriem un sociālā statusa nozīmi vienas audzes ietvaros. Par pētījuma vietu izvēlēta saimnieciska parastās priedes audze lāna tipa mežā, Tomē. Pētījumam ievāca urbumus no I un III Krafta kla…
Detalizēta pieeja briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu ziemas barošanās izvēli ietekmējošo faktoru izpētei priežu jaunaudzēs
2019
Briežu dzimtas pārnadžu barošanās paradumi veido mežu ainavu, kā arī tieši ietekmē mežsaimniecisko iznākumu. Maģistra darbā “Detalizēta pieeja briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu ziemas barošanās izvēli ietekmējošo faktoru izpētei priežu jaunaudzēs” apkopoti divu gadu dati par briežu dzimtas dzīvnieku barošanās raksturu divās priežu jaunaudzēs. Dati ievākti īsi pēc ziemas sezonas beigām, fiksējot svaigas un iepriekšējas barošanās pazīmes koku dzinumiem un mizai. Abos pētījuma gados bojājumu telpiskais sadalījums bija atšķirīgs. Iepriekšējās ziemas barošanās izvēle nesakrita ar sekojošās ziemas barošanās izvēli, bet kopumā biežāk barībā tika izvēlēti koki, kuriem redzamas arī senākas dzinumu …
Metiljasmonāta ietekme uz Pinus sylvestris L. gēnu ekspresijas profilu
2016
Šajā pētījumā noskaidrojām metiljasmonāta ietekmi uz parastās priedes gēnu ekspresijas profilu ar mērķi pārbaudīt tā potenciālu inducētas rezistences veidošanā. Divgadīgus viena klona parastās priedes stādus apstrādājām ar 10 mM metiljasmonāta un pēc divām nedēļām ievācām skuju paraugus. No iegūtajiem paraugiem izdalījām RNS un veicām nāk paaudzes sekvencēšanu ar Ion Torrent PGM platformu, kā arī RT-PCR ekspresijas pārbaudi atsevišķiem gēniem. Sekvencēšanā iegūtos datus analizējām ar RNA-Seq iegūstot paraugos ekspresēto gēnu profilu. Šos rezultātus apkopojām, veidojot gēnu tīklu un iegūstot funkcionalitātes anotācijas. Noskaidrojām, ka apstrāde novirza metabolisma orientāciju no augšanas un…